Plkst. 4.09 no rīta Latgales iedzīvotāji saņēma ziņu, kādu daudzi iepriekš nebija redzējuši. Mobilajos telefonos parādījās gaisa telpas apdraudējuma brīdinājums. Balvu, Ludzas un vēlāk arī Rēzeknes novada iedzīvotāji tika aicināti palikt telpās, aizvērt logus un durvis, netuvoties aizdomīgiem objektiem un sekot operatīvo dienestu norādījumiem.
Latvijas gaisa telpā no Krievijas bija ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti. Viens no tiem bija nogāzies pie naftas uzglabāšanas objekta Rēzeknē. Otra atrašanās vieta vēl nebija zināma. Gaisā tika pacelti Nacionālo bruņoto spēku droni, aktivizētas pretgaisa aizsardzības vienības un sākta situācijas izvērtēšana. Daļa iedzīvotāju vēlāk stāstīja, ka dronu vai lidaparātu skaņas dzirdējuši jau pirms brīdinājuma saņemšanas. Citi pamodās neizpratnē: vai tās ir militārās mācības, vai notiek kaut kas daudz nopietnāks?
Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, ka sabiedrības brīdināšanas sistēmas nav tikai komunikācijas rīks. Tās ir daļa no valsts operacionālās drošības infrastruktūras, jo krīzes situācijās katra minūte maina cilvēku rīcību.
Kā darbojas šūnu apraide (Cell Broadcast)?
No malas var šķist, ka pietiek nospiest vienu pogu un agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojums tiek nosūtīts visiem iedzīvotājiem, tomēr realitātē process ir daudz sarežģītāks. Pirms šūnu apraides aktivizēšanas nepieciešams identificēt iespējamo apdraudējumu, pārbaudīt informāciju no vairākiem avotiem, izvērtēt risku līmeni, pieņemt operacionālu lēmumu, definēt precīzu teritoriju un sagatavot ziņojumu un tikai pēc tam tiek aktivizēta sabiedrības brīdināšanas sistēma. Tas nozīmē, ka izaicinājums vairs nav tikai nosūtīt brīdinājumu, izaicinājums ir panākt, lai visas iesaistītās institūcijas vienlaikus nonāktu pie vienotas situācijas izpratnes un tieši šeit slēpjas sarežģītākā daļa.
Ilgus gadus sabiedrības brīdināšanas sistēmas Eiropā galvenokārt asociējās ar plūdiem, vētrām, mežu ugunsgrēkiem vai rūpnieciskām avārijām. Šodien situācija ir cita.
Karš Ukrainā ir būtiski mainījis drošības vidi visā reģionā. Latvija, Igaunija, Polija un Somija arvien biežāk saskaras ar incidentiem, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita maz ticami. Droni, kas šķērso robežas, vairs nav vienreizējs notikums, bet gan patstāvīgs apdraudējums un tieši šādi notikumi izgaismo vienu no svarīgākajiem jautājumiem: Vai sabiedrība uzticas tam, ka institūcijas saprot notiekošo un kontrolē situāciju?
Ko dronu incidenti atklāja par Latvijas gatavību?
LV-ALERT sistēma sasniedza iedzīvotājus noteiktajās teritorijās un nodrošināja operatīvu informācijas izplatīšanu, tomēr šis incidents parādīja arī ko citu. Sabiedrības brīdināšanas sistēmu efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc tā, vai ziņojums tika piegādāts.
Svarīgi ir arī: Vai tas tika nosūtīts pietiekami ātri? Vai cilvēki saprata tā saturu? Vai viņi zināja, kā rīkoties? Vai viņi uzticējās saņemtajai informācijai?
Pat vismodernākā tehnoloģija nebūs efektīva, ja cilvēki nesapratīs, ko darīt pēc brīdinājuma saņemšanas, tieši tāpēc sabiedrības izglītošana kļūst tikpat svarīga kā pati tehnoloģija.
Kas patiesībā ir sabiedrības brīdināšanas sistēma?
Eiropas Elektronisko sakaru kodekss paredz, ka ES valstīm jānodrošina ģeogrāfiski mērķēta sabiedrības brīdināšana. No iedzīvotāju skatu punkta tas šķiet vienkārši: telefons iepīkstas, ziņojums ir saņemts. Taču aiz viena paziņojuma stāv daudz sarežģītāka sistēma:
– apdraudējuma identificēšana
– situācijas analīze
– operacionālā pārbaude
– lēmumu pieņemšana
– starpinstitucionālā koordinācija
– ģeogrāfiskā mērķēšana
– telekomunikāciju integrācija
– sabiedrības informēšana
Ja kāds no šiem posmiem kavējas, kavējas visa ķēde un tieši tāpēc modernās brīdināšanas sistēmas vairs nav tikai tehnoloģiju projekti. Tās ir koordinācijas sistēmas.
Gan Nacionālie bruņotie spēki, gan valsts drošības eksperti ir norādījuši, ka līdzīgi incidenti kā šie dronu uzbrukumi ir iespējami arī nākotnē. Kamēr turpinās karš Ukrainā, arī Latvijai jārēķinās ar paaugstinātiem riskiem pierobežā. Tas nozīmē, ka sabiedrības brīdināšanas sistēmas kļūst par pastāvīgu valsts drošības infrastruktūras daļu – nevis ārkārtas risinājumu, bet ikdienas gatavības instrumentu.
Emy loma krīžu vadībā un koordinācijā
Kā viens no Latvijas sabiedrības brīdināšanas infrastruktūras izstrādātājiem, Emy darbojas vietā, kur satiekas situācijas apzinātība, operacionālā koordinācija un sabiedrības informēšana, jo brīdinājuma nosūtīšana ir tikai viena procesa daļa.
Aiz katra paziņojuma stāv lēmumi, dati, institūcijas un koordinācija. Modernās krīzēs galvenais izaicinājums nav informācijas trūkums, galvenais izaicinājums ir panākt, lai visa sistēma darbotos kā viens veselums. Nesenie dronu incidenti Latgalē parādīja, cik strauji var attīstīties operacionālas situācijas un cik svarīga kļūst vienota informācijas telpa starp dienestiem un sabiedrību.
Pieaugot ģeopolitiskajiem riskiem, sabiedrības brīdināšanas sistēmas kļūst par kaut ko daudz lielāku nekā tehnisku paziņojumu platformu. Tās kļūst par daļu no valsts noturības un noturība sākas brīdī, kad informācija, koordinācija un rīcība darbojas kopā.
